Izteikt savas domas, jūtas un sapņus caur dziesmu un ļaut dvēselei uzlidot augstāk par augstākajām notīm

Gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs dzied kādā korī vai dejo. Dziesmu un deju svētki ir iespēja to darīt kopā ar citiem – lielākā mērogā un aizrautībā. Dziesmu un Deju svētki ir nozīmīgākais un senākais kultūras festivāls Latvijā.  Sākot no 1873. gada reizi piecos gados Rīgā pulcējas kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi un amatierteātri no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi, kopā aptuveni 40 000 dalībnieku. Nedēļas laikā dažādās pilsētas vietās notiek mazi un lieli koncerti. Deju lielkoncertā vienlaicīgi uzstājas 13 500 dejotāju. Svētki noslēdzas ar svētku gājienu pilsētas ielās un grandiozu noslēguma koncertu Mežaparka estrādē, kur piedalās 20 000 dziedātāju.

Māra Ķimele, režisore: „Latviešu tautiskās dejas ir kaut kas pa īstam labs. Latviešiem ir tikai pāru dejas. Tās līdzinās ķīniešu enerģētiskajai vingrošanai, ar ko aizraujas šodienas modernie latvieši. Tur ir partnerība un ķermeniskā saskarsme, no kuras latvieši nekad nav baidījušies.”

2003. gada novembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un Deju svētki ietverti prestižajā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā kā viens no mūsu planētas unikālajiem kultūras brīnumiem.

Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2013. gadā.