Ar īpašu vietu latvieša dzīvesziņā.

Cieņa pret maizi ir vienkārša un katram latvietim svēta lieta, kas tiek audzināta no bērnības. Tas ir simbols cieņai pret cilvēku un viņa darbu, jo maize top, cilvēkam rūpīgi un saskaņoti sadarbojoties ar dabu. Mājās ceptas rudzu maizes smarža ir īpaša un neaizmirstama. Piepildot telpu ar neatkārtojamo aromātu, cilvēks un daba kļūst vienoti, latvietis jūtas gandarīts.

Kopš laika pirms četriem gadu tūkstošiem, kad pirmās baltu ciltis apmetās uz dzīvi tagadējās Latvijas teritorijā, te notikušas lielas pārmaiņas. Taču latviešu zemes mīlestība un maize, kas cepta ar šo mīlestību, ir saglabājusies cauri visiem nācijas sociālās, politiskās un kultūras attīstības gadsimtiem.

Latvieši ir rudzu (tumšas krāsas) maizes ēdāji, un maize ir būtiska latviešu kultūras, folkloras un tradīciju daļa – ar to cilvēks tiek ievadīts pasaulē, tiek sveikti ciemiņi, svinētas kāzas un godināti veļi. Katrai maizes cepējai ir savs rokraksts. Maizes klaipu izskats, garša un smarža katrā pagastā, katrā lauku sētā var atšķirties, bet to būtība ir ļoti latviska. Ne vienmēr to iespējams aprakstīt, bet var mēģināt nogaršot un saprast.